25. un 26. augustā Bauskas Valsts ģimnāzijas politikas pulciņa “Jaunie eiropieši” dalībnieki un skolotāja Sarmīte Ābelniece Tallinā piedalījās Eiropas Parlamenta (EP) Vēstnieku skolu programmas vasaras skolā. Stāsti no piedzīvotā:
Linda Liepiņa stāsta par mūsu sadzīvi :
Iebraucot Tallinā ,mēs uzreiz devāmies uz viesnīcu,kas atradās Tallinas vecpilsētā.Tā bija perfektā vietā,jo viss bija sasniedzams 10-20 minūtēs un tās apkārtnē varēja izbaudīt vecpilsētas šarmu.Mēs mitinājāmies pa divi katrā istabiņā.Pirmajā vakarā mums nebija paredzētas vakariņas ,tāpēc katrs pats meklēja kur vakariņot. Visas nākamās dienas mūsu brokastis bija viesnīcā.Tās bija gardas un deva mums spēku. Pusdienojām dažādās vietās – kafejnīcā NR99 un Lido ,bet vakariņas ēdām Siilisahver un Club of the Different Rooms.Ēdienreizes ieturējām starp darba stacijām. Darba stacijas bija aizraujošas. Lai nokļūtu līdz tām, izmantojām GPS . Katrā stacijā darbs ilga 2 stundas. Man patika,ka mūs sadalīja grupās kopā ar citu valstu jauniešiem, jo bija interesanti uzzināt viņu viedokli. Saziņas valoda bija angļu valoda. Tas bija jauks veids kā iegūt jaunus draugus.
Marta Mengote stāsta par atklāšanas pasākumu:
Projekta atklāšana norisinājās 25.augusta rītā. Visi 130 dalībnieki no 4 valstīm (Latvijas,Lietuvas,Igaunijas un Somijas) tikām sapulcināti Tallinas centrā esošajā kinoteātrī un sadalīti 4 grupās, kurās abas dienas arī darbojāmies. Atklāšanā tikām iepazīstināti ar projekta mērķi- veicināt jauniešu iesaistīšanos Eiropas Parlamenta projektos. Līdzīgs projekts nesen esot noticis Horvātijā, un nākamais drīz notiks Portugālē. Lai mazliet iesildītos ,mums bija jāuzspēlē spēle Kahoot platformā ,kurā jautājumi bija par ES . Pēc pasākuma uzreiz devāmies uz pirmo staciju, un viss sākās.
Klinta Burgevica stāsta par darba grupu Igaunijas parlamentā :
Igaunijas parlamentā pārstāvji no Lietuvas mums bija sagatavojuši politisku spēli. Mūs visus sadalīja vairākās grupās, un katras grupas uzdevums bija izveidot perfekta politiķa tēlu. Taču, lai būtu sarežģītāk, katrai grupai jau bija dotas dažas politiķa pazīmes-piemēram,vecums,dzimums,izglītība,politiskās intereses. Pēc tam katra grupa izvirzīja vienu pārstāvi, kurš tēlos šo politiķi. Izvirzītie dalībnieki iejutās tēlā un piedalījās tādā kā improvizētā pirmsvēlēšanu preses konferencē. Darba vadītājs uzdeva dažādus āķīgus jautājumus, bet pārstāvji atbilstoši savai lomai uz tiem centās atbildēt. Pārējie dalībnieki tagad bija vēlētēju lomās un izdarīja savu izvēli, ņemot vērā politiķu atbildes. Bija ļoti interesanti vērot, kā jaunieši iejūtas savās lomās un centās runāt atbilstoši, kaut arī personīgie uzskati bieži nesakrita ar “politiķa ”tēlu. Kopumā šī spēle labi parādīja, ka beigās parlamentā var iekļūt ne tas, par kuru vēlējās balsot vairums dalībnieku.
Evelīna Anna Pitāne stāsta par viesošanos Gustava Ādolfa ģimnāzijā:
Ģimnāziju ir dibinājis Zviedrijas karalis 17.gadsimtā, un tā joprojām darbojas kā mācību iestāde.Ģimnāzijas telpas ir izvietotas pa vairākām ēkām Tallinas vecpilsētā. Mēs apskatījām gan skolas galveno ēku, valodu ēku, sporta zāles ēku un skolas vēstures muzeju.Tā kā telpas sākotnēji tika izmantotas kā klosteris, galvenajā ēkā joprojām jūtama savdabīga atmosfēra-īpaši pagrabstāvā. Viena no skolas vērtībām ir patriotisms. Šīs skolas audzēkņi mums pastāstīja, cik nopietni viņi atzīmē katru nozīmīgu Igaunijas valsts notikumu. Katrs ģimnāzists apmeklē arī valsts aizsardzības nometni.
Artis Brazauckis stāsta par inetrviju Somijas televīzijai un savu dalību noslēguma konferencē:
Intervijā piedalījās pa 1 jaunietim no katras valsts, un tā notika angļu valodā. Es pārstāvēju Latvijas komandu,kuru veidoja jaunieši no Bauskas Valsts ģimnāzijas, Valmieras un Alūksnes skolām. Mums tika uzdoti jautājumi par ekonomisko situāciju pasaulē ,inflāciju un karu Ukrainā. Noslēguma konferencē, kas notika mūsu pasākuma pēdējā dienā kādā Tallinas jauniešu klubā, es atkal biju viens no 4 jauniešiem, un mēs pārstāvējām katrs savu valsti. Mēs atradāmies uz skatuves, bet pārējie dalībnieki bija zālē un vēroja mūs monitoros. Sākumā mēs dalījāmies atziņās par pasākuma gaitu, bet pēc tam diskutējām par aktuāliem pasaules notikumiem, ieskaitot arī klimata pārmaiņas. Katram bija savs viedoklis par to, cik daudz mēs, jaunieši, spējam ietekmēt to, lai pasaulē notiktu izmaiņas pozitīvā virzienā.
Krista Savicka stāsta par nodarbību Vabamu:
Tā igauņi sauc Brīvības muzeju. Mūs tur sagaidīja laipns gids un izstāstīja stāstu par muzeja tapšanu un ekspozīciju. Uzzinājām ļoti daudz par Igauniju un igauņiem. Katra stāsta pamatā bija konkrētu cilvēku atmiņas par pārdzīvoto. Sapratām, ka mums, latviešiem un igauņiem, ir bijuši daudzi kopīgi vēstures notikumi. Pēc tam Jolanta Bogustova darba grupā mums lika aizdomāties par to, ko mēs katrs saprotam ar vārdu “brīvība”. Mēs diskutējām par ES kopīgajām vērtībām, kuras var pastāvēt tikai brīvības apstākļos. Sapratām, cik ļoti mums jānovērtē tas, ka šodien dzīvojam demokrātiskā valstī.
Keita Kokina stāsta par nodarbību, ko vadīja meitenes no somu foruma Faktabaari:
Foruma uzdevums ir pārbaudīt informāciju, kas ir ievietota sociālajos tīklos. Tas notiek, veicot faktu padziļinātu izpēti un analīzi. Saņēmām padomus, kā būt skeptiski noskaņotiem, cik svarīgi ir pievērst uzmanību sīkām detaļām. Pēc tam paši veicām 3 uzdevumus: divos no tiem
bija jāpārbauda ievietotās informācijas patiesums, bet trešajā –jāskaidro, kurā valstī ir filmēts video. Mūsu darba grupa samērā ātri tika galā ar visiem uzdevumiem. Mums šie padomi ļoti noderēs, jo jaunieši daļu sava laika mēdz pavadīt sociālajos tīklos. Nereti tur ievietotās ziņas liek aizdomāties par to patiesumu. Tādās situācijās vajag izmantot kritisko domāšanu, būt skeptiskiem un prast padziļināti analizēt ievietoto informāciju. Nodarbība mums palīdzēja attīstīt šīs prasmes, kas mūsdienās ir tik svarīgi.
Dāvis Biezbārdis stāsta par nometnes noslēgumu no zālē sēdošā viedokļa:
Noslēguma pasākums bija interesants. Panelī varējām ieklausīties dažādos viedokļos. Varējām iegūt labu informāciju par jauniešu līdzdalības iespējām Eiropas Savienībā. Klubs bija veidots it kā no dažādām istabām, un tur valdīja jauka, nepiespiesta atmosfēra. Vienīgā problēma, manuprāt, bija tāda, ka uz dažiem jautājumiem netika sniegtas izsmeļošas atbildes. Šādi pasākumi ir ļoti labi, lai popularizētu dažādus jauniešu viedokļus. Tomēr tie fokusējās vairāk uz izglītošanu, nevis problēmu risināšanu. Nākotnē vajadzētu veidot tādus pasākumus ,kuros varētu diskutēt par jauniešu un pasaules problēmu risināšanu.
Kristers Ozols stāsta par piedzīvoto Europa experience stacijā:
Šī stacija bija interesanta, pirmkārt, ar modernajām tehnoloģijām un, otrkārt, tā ļāva iegūt izpratni, kā Eiropas Parlamentā tiek pieņemti lēmumi. Mums bija jāiejūtas deputātu lomās no dažādām politiskajām partijām un diskutējot savā starpā atrast risinājumu 2 problēmām: 1) kā taupīt tīru dzeramo ūdeni un 2) vai ES pilsoņus vajadzētu čipot. Stacija deva pieredzi ikvienam, kurš interesējas par politiku.Mēs sākām labāk izprast grūtības, ar kādām jāsaskaras EP deputātiem. Man ļoti patika strādāt darba grupā ar dažādu valstu jauniešiem. Darbs veicināja loģisko domāšanu un papildināja manu angļu valodas vārdu krājumu. Noteikti iesaku skolēnu grupām vai individuāli apmeklēt Europa experience staciju Tallinas centrā, lai bagātinātu savu izpratni par to, kā tiek pieņemti lēmumi Eiropas Parlamentā.
Keita Kondore stāsta par ekskursiju Igaunijas parlamentā:
Neticēsiet, bet mēs bijām arī Igaunijas parlamentā-Rīgikogu. Tādā ar diviem apsargiem pie ieejas, ar skeneriem mantu un personu pārbaudei, ar policistiem. Igaunijas parlamenta deputāti strādā milzīgā pilī, un mums teica, ka katram ir vismaz 1 darba kabinets. Mēs tikām apsēdināti preses pārstāvju vietās, taču no mūsu vietām pavērās skats uz milzīgo sēžu zāli ar 101 deputātu vietu. Šajā valstī parlaments sastāv no nepāra skaitļa deputātiem vienāda balsu skaita novēršanai balsojumos. Biju pārsteigta, ka vasarās regulāras sēdes nenotiek, izņemot ārkārtas gadījumus. Neliela ekskursija pa Rīgikogu ēku notika lietpratīga gida vadībā.
