2022.gada 25.oktobrī Bauskas Valsts ģimnāzijas interešu izglītības programmas “Jaunie eiropieši” komanda un skolotāja Sarmīte Ābelniece piedalījās EPAS (Eiropas parlamenta vēstnieku skolu) jau 7. sezonas atklāšanas konferencē, kas notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pasākumu atklāja EP Latvijas Biroja vadītāja Marta Rībele. Viņa informēja, ka parlamentārās demokrātijas skaidrošanas mācību ciklā šogad piedalās jau 75 skolas, un tas nozīmē apmēram 35 000 skolēnu. LU profesore un politikas eksperte Žaneta Ozoliņa klātesošos iepazīstināja ar šī gada pētījumu tēmu- vēlēšanas. Programmas koordinatore Jolanta Bogustova visus apsveica ar iespēju pēc vairākiem gadiem atkal tikties klātienē. Profesors Daunis Auers stāstīja par vēlēšanu sistēmas īpatnībām Latvijā un citās valstīs. Pēc tam tiešsaistē klātesošos uzrunāja EP deputāti Dace Melbārde, Nils Ušakovs un Ivars Ījabs. Viņi atbildēja uz jauniešu jautājumiem. Pēcpusdienā jaunieši un skolotāji strādāja darba grupās jeb stacijās.
Mazs ieskats grupu darbā:
Kāpēc vēlēt?
Lelde Rādena:
“Šo diskusiju vadīja fonda atvērtai sabiedrībai DOTS pārstāve un sarunu festivāla LAMPA līdzdibinātāja Egita Prāma, kura ļoti atraktīvi un atvērti iesāka sarunu ar iepazīšanos. Mēs tikām sadalīti vairākās grupās, kurās bija 4 cilvēki. Tādējādi mums bija iespēja iepazīt citus vēstniekus un uzklausīt viņu domas uzdevuma pildīšanas laikā. Sarunas noslēgumā secinājām, ka ikvienam no mums ir vajadzīga motivācija, taču nevaram aizmirst to, ka mums ir demokrātijas radīta iespēja piedalīties politikā un paust savu viedokli. Mums ir iespēja iebalsot jaunākus cilvēkus, izmantot savu varu, aizstāvēt savas vērtības un parādīt pilsoņa lepnumu. Vairākkārt izskanēja viedoklis: “Sūdzēties drīkst tikai tie, kas ir devušies uz vēlēšanām!” Kā arī vēlēšanas ir pirmais solis topošā politiķa karjerā.
Vai iespējams nozagt vēlēšanas?
Marta Mengote:
“Vienā no lekcijām/nodarbībām apskatīja tēmu “Vai iespējams nozagt vēlēšanas”. Tajā tika akcentēts, cik svarīga ir katra balss, cik būtiska ir to saskaitīšana un kā iespējams manipulēt ar balsīm, ietekmēt vēlēšanu aktivitāti.
Par piemēriem tika izmantotas ASV vēlēšanas, proti, 2000. un 2020. gada vēlēšanas. 2000. gada vēlēšanas atspoguļoja balsu nozīmīgumu, jo vien ar nieka 537 balsu pārsvaru Floridas štatā Džordžs V. Bušs uzvarēja vēlēšanas pret Alu Goru; pārsūdzot vēlēšanas Augstākajā tiesā, pārsūdzēšana tika noraidīta ar balsojumu pieci pret četri.
Balsotāju manipulēšanu atspoguļoja 2022. gada vēlēšanās, kad republikāņu partija radīja ažiotāžu par to, ka demokrāti speciāli likvidē balsis, kuras ir par labu Džo Baidenam, kā arī Donalda Trampa mēģinājumi apturēt balsošanu, kad procentuāli saskaitītas bija izteikti maz balsis un rezultāts, protams, bija republikāņu kandidāta, proti, Donalda Trampa labā. No visa dzirdētā pasākuma laikā tieši šī lekcija man šķita visinteresantākā, kaut vai tikai tāpēc, ka tādu konceptu kā “vēlēšanu zagšana” dzirdēju pirmo reizi.”
Ko sociālie mediji dara vēlēšanās?
Vendija Volosovska:
“Vienā no iedvesmas stacijām mēs, politikas pulciņa dalībnieki, klausījāmies portāla Delfi sociālo tīklu redaktora Jāņa Sildnika viedokli un pieredzi sociālo mediju jomā, apskatot to ietekmi uz vēlēšanu procesu un rezultātiem.
Jānis Sildniks runāja par trīs sociālajiem medijiem: TikTok, Instagram un Facebook. Sarunu viņš iesāka ar piemēru no 58.ASV prezidenta vēlēšanām 2016.gadā, kad par ASV prezidentu tika ievēlēts Donalds Tramps. Viņš stāstīja par to, kā pēc vēlēšanām cilvēki sāka interesēties par sociālo mediju Facebook, jo izrādījās, ka ar sociālo tīklu palīdzību tika izplatīta dezinformācija, lai savāktu lielāku atbalstītāju skaitu. Tā atklājās par sociālo mediju ciešo saistību ar politiku. Jānis Sildniks pievērsās arī viltus ziņām jeb dezinformācijai, kur lielu uzmanību pievērsa vietnei Facebook, izstāstot par vilinošo reklāmu efektivitāti politikā. Vēl tika minēti vairāki piemēri saistībā ar vietni TikTok un Instagram, kur tiek piesaistīta jauniešu uzmanība.
Kopumā Jānis Sildniks stāstīja gan par sociālo mediju negatīvo, gan pozitīvo darbību vēlēšanās. Galvenokārt sociālie mediji pirms vēlēšanām tiek izmantoti kā partiju spēles lauciņi, lai ātrāk sasniegtu uzvaru jeb lielāku auditorijas skaitu. Tas vairāk izpaužas ar to, ka politiķi, piemēram, vietnē TikTok ievieto video, kuri piesaista konkrētu sabiedrības daļu. Tomēr bez piesaistoša satura ievietošanas internetā, politiķi arī mazina privātuma politiku, jo viņi cenšas izspiegot sabiedrību, lai gudri un efektīvi piesaistītu uzmanību. Turpretī stacijas vadītājs, runājot par sociālo mediju pozitīvo izmantošanu vēlēšanās, minēja to, ka politiķi pirms vēlēšanām veido labu iespaidu par sevi gan ar objektīvas informācijas ievietošanu, gan ar savas ikdienas publicēšanu sociālajos tīklos, piemēram, citi politiķi ievieto to, kā viņi pavada brīvdienas sportojot. Jānis Sildniks salīdzināja arī cilvēku grupas, kas nepiekrīt vairākumam, un cilvēku grupas, kas piekrīt vairākumam, aktivitāti sociālajos medijos. Uzzinājām, ka šogad pirms Saeimas vēlēšanām ļoti aktīvi bija opozīcijas politiķi.
Manuprāt, mūsdienās sociālo mediju joma politikā ir nozīmīga, tādēļ politiķi to var veiksmīgi izmantot partiju atbalstītāju iegūšanai. Pateicoties portāla Delfi sociālo tīklu redaktora stāstījumam, varēja saprast to, kādā veidā politikā tiek iesaistīti sociālie tīkli.”