11.un 12. klašu skolēni tiekas ar Ingmāru Līdaku, kurš ir strādājis ne tikai Saeimā, bet arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
2024.gada 19. janvārī skolas Baltajā zālē norisinājās tikšanās ar 14. Saeimas frakcijas ‘’Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija’’ deputātu un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretāru Ingmāru Līdaku. 11. un 12. klašu skolēniem diezgan brīvā atmosfērā bija iespēja ne tikai iepazīt Latvijas Republikas parlamenta darbību, bet arī dzirdēt par tēmām, kas skar Latvijas dabu. Ingmārs Līdaka prot komunicēt ar jauniešu auditoriju, jo nevienam nebija garlaicīgi, varētu pat teikt, ka bija grūti nesmieties par viņa minētajiem jokiem.
Ingmārs Līdaka pats ir no Vecumniekiem, tāpēc, spriežot pēc tā, ka Vecumnieki tika pievienoti Bauskas novadam, viņš brauca pie mums kā pie novadniekiem. Bauska viņam saistās ar hokeja spēlēm pret Bauskas 1. vidusskolu, jo viņš jaunībā bez sportiskām aktivitātēm nevarēja iztikt. Ingmārs Līdaka, pieminot 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, dalījās arī savās atmiņās par šo laiku, kad viņš vēl bija jauns students. Padomju laikā viņš ne tikai studēja, bet arī dienēja Padomju armijā, dzīvojot tālajos austrumos.
No jaunības tēmas viņš novirzījās uz kaut ko psiholoģiski sarežģītāku jeb politiku. Savā stāstā viņš daudz slavēja savu draugu Raimondu Bergmani, kuru viņš esot burtiski ievilcis politikā, un nenoliedza faktu, ka politika var pārvērst to, kā citi uz tevi skatās un ko par tevi domā. Ingmārs Līdaka ir pamanījis, ka viņa darba vidē jeb Saeimā pēdējā laikā ievērojami ir pasliktinājušies darba apstākļi, jo kolēģi vairs nesveicinās, un tā esot šī brīža realitāte. Viņa nostāja ir diezgan skaidra, proti, politikā var būt strīdi un nesaskaņas, bet nedrīkst nevienu personīgi aizskart. Kāpēc? Jo tu nekad nevari zināt, ar ko tev būs jāsēž pie viena galda. Ingmārs Līdaka cenšas saglabāt cilvēciskas attiecības ar saviem kolēģiem.
Viņš runāja diezgan atklāti, tāpēc, izsakot savu viedokli par jauniešiem, kas mūsdienās vēlas visu panākt ātri, viņš minēja piemērus, kas saistās ar viņa dēla karjeras izvēles pieredzi, lai nomierinātu tos skolēnus, kas grib steidzami atrast īsto taku, pa kuru iet. Viņš pats nekad neesot meklējis amatu, drīzāk amati ir skrējuši viņam pakaļ. Tā kā viņš ir diezgan kritisks pret sevi, reizēs, kad viņam esot bijusi iespēja ieņemt augstāku amatu, piemēram, kļūt par Vides ministru, viņš to nedarīja, jo apzinājās, ka viņa angļu valodas zināšanas nav tik augstā līmenī. Viņš iesaka labāk tiekties pēc tiem āboliem, kas ir tuvāk, jo tos augstākos var censties sasniegt visu mūžu, tā arī netiekot pie neviena.
Saruna izvērtās arī tādā līmenī, ka tika pat apspriests notiekošais Eiropas Savienībā, pieminot ‘’The European Green Deal’’ un to, ka vides aizsardzība ir visvairāk regulētākā nozare. Vides aizsardzību nevar realizēt bez sadarbības ar ārvalstīm, tāpēc komunikācija un daba iet roku rokā. Sniedzot atbildes uz skolēnu uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienību, viņš izstāstīja, ka pats neplāno kandidēt kā deputāts Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo viņam nav šim amatam atbilstošs raksturs, bet viņš zina, ka vairāki cilvēki, kurus viņš ciena, plāno kandidēt, lai gan oficiālais šo cilvēku saraksts vēl nav iesniegts.
No labās: V.Volosovska un I.Līdaka
Tikties ar cilvēkiem, kas prot iedvesmot, daloties ar savu pieredzi, ir noderīgi, un tikšanos ar Saeimas deputātu par vēl noderīgāku padarīja viņa minētās mācības. Pirmā – nedrīkst nodedzināt tiltus uz draudzību, kaut gribas strīdēties – , bet otrā ir par to, ka nevar gribēt visu uzreiz, tāpēc ir jāiet soli pa solim, pierādot, kas jūs esat!
Vendija Volosovska, 11.c klase
